Mans pirmais grāmatas dizains
Skolā uzdeva uztaisīt pirmā vāka dizainu pasaku grāmatai. Es izvēlējos Silvanas De Mari grāmatu “Pēdējais elfs”. Nezinu, vai šo darbu var nosaukt par pasaku tradicionālā nozīmē, bet tas kaut kas starp pasaku un stāstu – par mazu elfu puiku, kurš, palicis pēdējais no elfiem, nokļūst pie cilvēkiem. Bet vispār es gribētu dzirdēt jūsu domas par veikumu – kas patīk, nepatīk utt.
07.10.2007 @ 19:11
pastiep aušeles garākas, fonu tumšāku – glancētāku, neesi ievērojis, ka grāmatas gaišos vākos izskatās lētas?
gribēju vēl par fontiem piesieties, bet nekonkretizēju argumentus, t\ap\ec klusēšu 🙂
07.10.2007 @ 19:26
paldies. ņemšu vērā. Mjā, varētu būt tumšāks fons (nepiekritīšu gan par to lētumu). bet man kā reizi patīk tas matējums fonam – negribu glancēti (kā visas ;). bet vēlreiz paldies !
07.10.2007 @ 21:03
Tās rozes augšā kā brieža ragi, apakšā tie dekoratīvie elementi virs un apkašā gramatas nosaukumam neiekačā, liekas ne pa tēmu, elfs un rozes?, Apakšā grāmatas nosaukumam tas baltā ēna tādu kā lētuma sajūtu piedod, pamēģinātu ja pašam kaut kas tāds būtu jāveido, tos elementus sasaistīt kopā, kaut kādu koka stumbra elementu paņemtu (paskaties The Herous elfus, kā tie ir pasniegti, tur viņiem arī vide ir), kas vijas ap bildi un ap nosaukumu, nosaukumu vispār taisītu uz tāda kā kokā iegrebta brūna dēliša kas ir parakts kokam zaros, kas apvijas ap bildi. Es zāli nepīpēju, vienkārši liekas par prastu pasakas grāmatas vākam. Pārāk ātri šitas viss darbs uztaisīts, kādas 10-20 minūtes. Prasās pilnīgi pēc ilustrācijas kurā ir grāmatas nosaukums un autors iekombinēts. Protams, tas jau mans viedoklis…
Es godīgi sakot, meģinātu kaut ko izmancināti vienkaršu ar minimālisma piegaršu taisīt, bet pasakām tas īsti nederētu. Man personīgi minimālisms un funkcionālisms tuvāks. Lai gan, šat tad pafantazēt un izpausties patīk.
07.10.2007 @ 23:02
Nu, priekš pirmā jau nav zemē metams (:
Vāka krāsa tiešām tāda jancīgi gaiša, nevaru arī iedomāties, kā tā nosmērētā mala izskatītos dzīvē. Mfz varu pievienoties par to, ka ‘glow’ efekts virsrakstam izskatās tā paprasti. Nevajadzētu gan uzreiz arī visādus štampus – efejas, koka dēlīši utml. To jau katrs var izdomāt, vismaz tev ideja ir oriģinālāka (;
Ja turas pie šādas vāka koncepcijas, tad prasītos gan to bildīti vidū dzīvelīgāku/košāku/izteiksmīgāku un ar elegantāku rāmi apkārt – tekstūra izskatās lēti. Auss arī jocīga – ja elfs, tad vajadzētu spicāku, bet tas gan atkarīgs no grāmatas satura – katram rakstniekam citādāki elfi…
08.10.2007 @ 00:49
Idejas oriģinilitāte? Simbel, par ko tu runā? Man daudzām grāmatām grāmatu plauktā ar “tehnisku literatūru” saturu šāds shematisks izkārtojums. Manurpāt, nav ideju oriģinālu, ir tikai piegājiens uzdevumam pareizs vai nepareizs, tas ir efektīvs vai neefektīvs, grāmatas vāks jau nav māksla, kur varētu teikt, ka nav pareiza vai nepareiza. Tā ir reklāma. Pluss, cilvēks ļoti retos gadījumos kaut ko jaunu izdomā. Kā arī cilvēks sevi un savus darbus veido no kaut kā iedvesmojoties vai arī ņemjot pa piemēru, atražo redzēto.
Labi, ideja, bet paskatīsimies tālāk, auditorija, vai šī ideja pasaku grāmatas vākam bērnam kaut kādu sajūsmu izraisītu? Vai vispār velmi ņemt rokās un lasīt? Es pat sevi diezgan labi atceros bērnībā, grāmata, pirmais pēc kā novērtē vāks, ooo, laikam būs laba grāmata, tas ir tas, kas pamudina vispār grāmatu ņemt rokās.
Un uzsvars vēlreiz uz to, ka tā ir pasakas grāmatas vāks, pasakas=fantāzijas, fantāzijas=netradicionalitāte…
08.10.2007 @ 02:46
Fotožopu jūt cauri. Tas ir brutāli var redzēt, ka taisīts ar fotošopu vai kaut ko tml. Ja to nevarētu redzēt, tad tā vēl.
08.10.2007 @ 12:04
BlackHalt – ko nozīmē “jūt fotožopu cauri”? vari paskaidrot sīkāk (jo mūsdienās jau, pieļauju, visu grāmatu vāku noformējumus taisa ar fotožopu; varbūt ar ļoti retiem izņēmumiem.
Paldies, Simbel, par labajiem vārdiem, bet Mfz ir taisnība – ideja nav oriģināla (tomēr tehnisko literatūru, manuprāt, parasti noformē savādāk). drīzāk pat ļoti klasiska. Tāpat piekrītu, ka labāk atbilstu zīmējums, nevis fotogrāfija. Dzeltenie pleķi zem grāmatas nosaukuma ir tāpēc, lai labāk izceltu nosaukumu, padarītu to vieglāk izlasāmu, kontrastaināku.
bet noformējuma ideju varu apstāstīt: tā nav gluži pasaka bērniem – drīzāk fantazy stāsts kā bērniem, tā pieaugušajiem (auditorija plaša). un stāsts nav gluži par elfiem (to vairs nav, ir palicis viens vienīgs), bet vairāk par cilvēkiem un to, kā viņi iznīcina “pārdabisko” (elfus, pūķus utt.). galvenās personas ir elfu pukika, sieviete un mednieks. darbība notiek kaut kad agros viduslaikos. tāpēc arī tās rozes (jā – atgādina ragus).
Stāsta sākumā mazs elfu puika, palicis viens pats, lietus laikā glābjas no plūdiem. mazs, izmircis, nosalis, izsalcis, netīrs viņš iznāk no meža. Lūk arī vāka koncepcija: migla, lietus, ūdens (vāks: dūmaka, zilie toņi, netīrā maliņa); mazs, noskrandis, nosalis, netīrs, vientuļš elfu puika, kas iznāk no meža (bilde centrā, “netīrie” toņi un netīrā maliņa). Elfu mīļākās krāsas ir zils un zaļš (uz tām liku akcentu noformējumā).
Ne visi stāsti/pasakas par elfiem ir jautri, zaļi un dzīvespriecīgi. 😉
08.10.2007 @ 23:02
Nezinu.
http://img255.imageshack.us/my.php?image=pedejaiselfscz8.jpg
08.10.2007 @ 23:56
Ar oriģinalitāti nebija domāts izkārtojums, es jau nu grāmatas savā īsajā mūžiņā esmu paspējusi izlasīt ka nu tikai, daudz.
Bet ja reklāmā nav mākslas, tad Mfz ir saspiedies…
Starp citu, fotogrāfiju var arī pataisīt par zīmējumu. Un vispār, pirmo kucēntiņu vienmēr var noslīcināt – no kļūdām taču mācāmies, nevis padodamies tām!
09.10.2007 @ 09:39
Blackhalt: nav slikti. 🙂 man ar bija doma otru versiju uztaisīt zaļganu – tikai krietni tumšāku un uz tādu zaļmelnu pusi (jāpaeksperimentē – kā labāk izskatās). Tik nav tagad pa rokai fotošopa.
Simbel: laba reklāma ir māksla, tam nu es piekrītu (tik labas reklāmas ir visai maz ;). Ja, zinu, ka var uztaisīt par zīmējumu. bet tauta jau te pamanīja, ka taisīju uz ātru roku (ne 10-20 minūtes, bet stundas 3 – 4) – negribējās dikti noņemties. turklāt fotogrāfijas faktūra (graudainums), manuprāt, labi saskan ar fonu.
Paldies par atbalstu. 🙂
09.10.2007 @ 10:43
Reklāmas mērķis nav labi izskatīties, kas ir atšķirīgs no mākslas, reklāmas pamatmērķis ir pārdot, ta ka mati vien esi saspiedusies, simbel.
09.10.2007 @ 10:58
Turpinot, reklāma ir māka pasniegt tā, lai preci pērk. Māksla, tā nav vietējam kaimiņu koļam no maskavas ielas zināma, līdz viņam darāpo tikai reklāmas, kur smuki ir sistēma apkašā, viņam uzkakāt uz visiem senlaicīgajiem mākslas šedevriem. Un tagad gribi pateik ka māksla ir līdzvērtīga ietekme? Kā arī mākslu vairāk tendēta uz pašizpaušanos, man piemēram kretinē skatīties uz kaut kādiem enģeļiem ar nolauztiem spārniem, kuri depresīvi raud, bet tā ir māksla.
09.10.2007 @ 15:24
par mākslas definīciju var kauties līdz asinīm. Es sliecos piekrist definīcijai: “māksla ir viss, ko kāds par tād nosauc”. 😉
09.10.2007 @ 19:24
Es atkal domāju, ka glows, šajā gadījumā, būtu lēts, tieši, ja fons būtu tumšāks, bet šajā gadījumā viņam nav ne vainas, vienīgi tie 2 dizaina elementi, kas ir virs un zem “Pēdējais elfs” man dod sajūtu “Par daudz” bet, kopsummā, malacis Tu esi, cepuri nost.
“Kritizēt – paskaidrot autoram, ka viņš dara ne tā, kā darītu es… ja prastu.”
09.10.2007 @ 19:42
Man jau liekas, ka vairāk strādā princips “Ypu see what you want to see” jebkurā lietā, tajā pašā reklāmā, vai vienkārši idejā, kas rodas galvā “Viņš skaisti domā!” un bieži vien jau ir tā, ka kāds reklāmā spiež uz ideju, kāds uz izpildījumu, bet dažs labs “atzīts mākslinieks” spēj ar otām uzbliezt vārdiem neaprakstāmu huiņu vai arī spiest uz ideju, ka iekakāt burciņā ir māksla. Bezgalīga tēma, būtībā.
10.10.2007 @ 10:49
Cone: es arī viņus liku un domāju, vai nav “perebor”. bet – kā jau pirmajā variantā – saliku visas idejas, lai pēc tam var ņemt nost. 🙂 Man ir variants tos abus elementus “patīrīt” – padzēst lieko, novienkāršot (atstājot tikai rozes). Vēl jāpaeksperimentē un jāizvēlas labākais. 😉
19.03.2009 @ 23:10
tam elfam bija gaiši mati – blondāki par blondu… 🙂
19.03.2009 @ 23:30
nekas. māksliniekam taču ir tiesības uz domas lidojumu, ne? 😉