Valmiermuižas tumšais alus
Esmu alusmīlis. Un tumšais alus man īpaši smeķē. Tāpēc nedomājot ztsaucos uz Onkuļa aicinājumu nodegustēt Valmiermuižas tumšo alu bārā Rck`N`Riga (kas man arī visai labi iet pie sirds). Tas pagaidām ir eksperiments – Valmiermuižas alus ir uzbrūvējuši 4 tumšā alus šķirnes un vēlas noskaidrot smeķīgāko – to, kura cilvēkiem labāk ies pie dūšas. Jo brūvēt visas četras laikam tomēr ir par dārgu – neatmaksājas. Degustācijā gan pavīdēja domas, ka jātaisa “degustatora komplektiņš” ar visām četrām tumšā alus šķirnēm, ļaujot katram iejusties degustatora lomā. Pie viena daudz uzzināju par alus degustēšanu. Līdzīgi kā ar vņa degustēšanu, ir sava etiķete un paņēmieni. No svara ir smarža, garša, krāsa. Pat putas – tām jābūt noturīgām un jālīp pie glāzes sienām (pēc seniem nostāstiem kādreiz uz alus putām lika pieckapeiku – ja tā turējās, alus bija labs). Domas, protams, dalās. Un ir grūti izšķirt, kura recepte jeb šķirne ir tā labākā. Nozīme var būt pat garastāvoklim, lai izšķirtos par vienu no tām. Šodien man vislabāk garšoja alus ar numuru 3. Visstiprākais, bet ar pietiekami maigu pēcgaršu un, kā teikt – “labi iet iekšā” .
