Foto
Mazirbe
Gada pēdējā dienā pieņēmu piedāvājumu aizbraukt līdz Mazirbei. Lielisks iemesls izkustināt kājas un uzņemt kādu bildi. Mazirbe man patīk – neliels zvejnieku ciematiņš jūras krastā ar zīmīgāko objektu – laivu kapsētu mežā aiz kāpām. Pie viena arī izmantoju izdevību apskatīt Mazirbes tautas namu, ar nelielu ekspozīciju par Mazirbes vēsturi un zvejnieku sendienām. Skatīt visas bildes no brauciena uz Mazirbi.
Engure un Mērsrags
Aprīļa beigās, ķerot pavasara sauli, nolēmām doties vienas dienas ekskursija kaut kur netālu no Rīgas. Izvēle krita uz Enguri un Mērsragu, jo jau kādu laiku turp vēlējos aizbraukt. Man patīk šīs mazās mazpilsētas – jo īpaši tāpēc, ka tās ir pie jūras un abās ir osta. Engures ostai manās acīs ir jo īpašs šarms. Tā it kā ir un nav – tā it kā darbojas, bet vienlaikus šķiet pavisam pamesta. Tā glabā atmiņas un interesantus objektus, kas ir ļoti pateicīgi bildēšanai. Tāpēc, protams, no brauciena ir čupiņa ar fotogrāfijām, kuras apskatāmas te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/trip-engure-mersrags/ Atceļā gribējām iegriezties arī Engures dabas parkā – uzmest acis savvaļas zirgiem un govīm. Diemžēl parks jau bija ciet. Pabradājām pa mežu un devāmies mājup tukšā – tā arī nevienu lopu nesatikuši. Bet tas nekas – nākamreiz.
Lielais Ķemeru Tīrelis
Brīvdienās nolēmām pabaudīt rudeni, kamēr vēl var, un aizbraukt tepat uz Ķemeru tīreli – tāpat, kā, šķiet, puse Latvijas (tā, kura nebija aizbraukusi uz Siguldu). Laiks bija jauks un kā radīts rudenīgai pastaigai. Un Ķemeri ir tepat blakus, var teikt “rokas stiepiena attālumā”. Es gan nezinu, kāpēc braucām tieši uz turieni. Laikam tāpēc, ka šāda doma jau bija krietnu laiku un nu šķita, ka ir pēdējais brīdis. Patiesībā – tā kā tīreli pārsvarā klāj sūnas, ķērpji, sīkas priedītes un kāds rets bērziņš, – tad nekāda rudens krāšņo lapu baudījuma tur nav. Purvs diezgan vienmērīgi ir pārgājis no zaļās krāsas uz oranžo. Smuki gan tāpat – var palūkot bildes no Ķemeru tīreļa. Un kājas izlocīt vienmēr ir vērts. Jā, komentāros droši padalieties ar to, kurp ir vērts braukt rudenī (nākamajiem gadiem noderēs).
Brisele
Pavasarī gadījās pabūt Briselē. Pirmo reizi. Tā kā man šīs pilsētas apmeklējums saistījās ar darba darīšanām (tāpat kā, šķiet, lielai daļai tās viesu), tad laika apskatīt pilsētu bija maz. Bet, manuprāt, pamatprogrammu izņēmu cauri. Izpalika tikai Atomikums, bet to redzēju pa vilciena logu atceļā uz lidostu. To gan jau ka tuvāk pavērošu nākamreiz. Par pilsētu man iespaids palika neitrāls – Brisele, kā Brisele, ko tur daudz. Šo to arī sabildēju – pārsvarā jau pilsētas centru. Bildes apskatāmas foto galerijā. Nu ja, Brisele jau, pirmām kārtām, ir Čurājošais puisēns.