Informācija kā ēdiens
Atceros, kad biju mazs, tad kāri tvēru katru informācijas gabaliņu. Informācija man bija kā kārums. Es varēju dienām lasīt mājās esošās enciklopēdijas, ar aizrautību skatījos ziņas utt. Informācija bija vērtība. Taču šobrīd viss ir citādi – informācijas ir pārāk daudz. Tagad es to rūpīgi šķiroju un no lielākās daļas unformācijas es izvairos. Piemēram, ziņām. Lasu tikai par tām tēmām, kas mani interesē. Dzīvoju ar principu – ja notiks kas patiešām nozīmīgs, es par to tāpat uzzināšu. Un tā arī ir. Savā ziņā informāciju var salīdzināt ar ēdienu (“barība dvēselei”). Tāpēc arī pret to attiekties vajadzētu līdzīgi. Lai saņemtajai informācijai būtu vērtība, tā ir “jāsagremo”. Savukārt, jo vairāk informācijas jo grūtāk to sagremot – uztvert, izvērtēt, izanalizēt. Arī informācijas “pagatavošanas” veids kļūst līdzīgs “fāstfūdam” – ātrāk un vairāk, nerūpējoties par kvalitāti. Šāda informācija piesārņo “informatīvo telpu”, radot grūtības atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas. Pat ziņu portāli publicē unformāciju, to bieži vien pat nepārbaudot, sākot līdzināties dzeltenajai presei. Rezultātā informācijas patiesumu pārbaudīt kļūst arvien grūtāk un nonākam pie paradoksa – jo vairāk informācijas, jo mazāk derīgas informācijas. Turklāt informācijas aprite ir tik ātra, ka šodien esam aizmirsuši to, ko lasījām vakar (tāpēc nav brīnums, ka liela daļa vēlētāju neatceras iepriekšējos politiķu solījumus […]
