novembris 2014

Kādu laiku atpakaļ es sevi “salauzu” un nomainīju senīlo, visvienkāršāko, daudzus gadus lietoto Nokia tālruni pret viedtālruni – Samsung Galaxy S4. Biju vairākus gadus turējies pretī šādam solim, jo uzskatīju, ka šīs ierīces nav pietiekami nobriedušas (nepietiekama baterijas ietilpība, švakas fotokameras u. tml.), kā arī – man nebija īpašas vajadzības pēc tādas. Taču šovasar izlēmu – kāpēc gan ne. Viedrīce Manuprāt, nav īsti korekti viedtālruņus dēvēt par par tālruņiem/telefoniem, jo zvanīšana izmantojot mobilo sakaru tīklu ir tikai viena no to neskaitāmajām funkcijām. Turklāt zvanīšanai tā tiek izmantota retāk, kā, piemēram, interneta pārlūkošanai. Tāpēc viedtālrunis patiesībā ir tāds mazs kabatas datoriņš, no kura šad tad piezvanām. Kāpēs tieši Samsung Galaxy S4? Es ilgi un pētīju un salīdzināju dažādus ražotāju dažādu modeļu specifikācijas, lasīju lietotāju atsauksmes, pētījumus un testus, pirms izlemt par konkrēto modeli. Jāsaka uzreiz – izvēle nebija viegla. Katram apskatītajam modelim bija savi plusi un mīnusi. Tāpēc, lai izlemtu, kuru modeli iegādāties, es sāku ar to, ka mēģināju saprast, kam es ierīci lietošu. Kā jau rakstīju – zvanīšana nav primārais šādās ierīcēs. Turklāt zvanīt un sūtīt īsziņas pietiekamā kvalitātē var no jebkuras ierīces, kas nes tālruņa vārdu.

Tā kā esmu aizrāvies ar seriālu skatīšanos un šad tad man labpatīk mājās noskatīties kādu filmu, pirms pāris gadiem iegādājos televizoru. Bez tā biju izticis gadus 10 un nejutu nekādu iztrūkumu. Taču radās vēlme to darīt daudz ērtāk – līdz šim filmas un seriālus skatījos uz portatīvā vai galddatora, kas nav visai ērti. Nekāda TV kabeļa vai uzpariktes man nav – televīziju joprojām neskatos. Es to nesaprotu. Lai arī, tas, ko saprotam ar TV pēdējā laikā ļoti strauji mainās un ienāk tādas lietas kā “TV pēc pieprasījuma”, tā joprojām neatbilst pašām prasībām – gribu skatīties to, ko vēlos un kad vēlos, nevis to, kas ir. Līdz ar to televizors man ir kā liels papildu monitors ar ērtu novietojumu un pāris ekstrām.