Atvadas no ziemas

Vakar atkal aizbraucu pašļūkāt pa kalnu ar dēli. Par spīti visai pavasarīgajai saulei. Lai cik dīvaini tas ar nebūtu, marta beigas šosezon ir tas laiks, kad man sanāca kaut cik pabūt uz kalna.

Šoreiz izvēlējāmies nevis Žagarkalnu, bet gan turpat netālu esošo Ozolkalna trasi. Lai arī saule pamatīgi karsēja, sniegs trasē bija. Tiesa, tāds pakusis, bet braukt varēja. Un cilvēku bija ļoti maz, tā ka nekādas rindas pie pacēlājiem neveidojās. Ozolkalns man patīk krietni labāk par Žagaru vai Riekstu kalnu (citās publiskajās trasēs neesmu ar’ bijis). Trase nav vienlaidus nobrauciens, kā iepriekš minētajās, bet ir ar līkumiem un dažādu gritumu. Tas nobraucienu padara interesantāku.

Šķiet, ka ar to šī sezona man būs cauri. Domāju, ka vēl šodien un rīt sniegs trasē būs, bet maza cerība, ka tas izvilks līdz nedēļas nogalei. Tāpēc šodien droši vien būs jāiepako dēlis un visas parpalas – līdz nākamajai sezonai. Ja vien neuzsnigs kaut kad ap Jāņiem – tagad jau visādi mēdz gadīties.