Lieldienas

Kā jau īstenam kristietim pienākas Lieldienās (precīzāk – Lielajā piektdienā un Klusajā sestdienā), no rīta saēdos zaķa sanestās krāsotās olas, paķēru sniegadēli un aidā, uz Žagarkalnu šūpoties.

Izrādās, ka tur, pateicoties pa nedēļu sasnigušajam sniegam, kā arī vēsajam laikam, darbojas slēpošanas trase. Piektdien vaļā bija Žagarkalns-1, bet vakar arī pretējā trase (nezinu kāds tai nosaukums). Mēļo, ka vaļā ir arī Ozolkalns un Baiļi.

Žagarkalns piektdien:

Piektdien trasē bija tīri labs sniedziņš – vietām vēl tāds tīri pūkains. Uz vakaru gan palika jau dikti izbraukts. Cilvēki bija, bet ne pārāk daudz – rindas pie pacēlājiem nebija garas (brīžiem to nebija vispār). Sestdien tautas jau bija mazliet vairāk, bet tā kā bija vaļā arī otra trase, tad tautas pieplūdumu īpaši nejuta.

Visumā forši noķert vēl pēdējos ziemas priekus. Tā, ka tie, kas vēl vēlas pašļūkāt un nav paspējuši sapakot savu ziemas inventāru un droši noglabāt pagultē, visu vēl var uzspēt. Kalns būšot vaļā visas brīvdienas (līdz pat vieniem naktī) – kazi’, varbūt arī ilgāk. Kā nu laikapstākļi iegrozīsies.