Life is a hobby

Pārlūkojot tīmekļa plašumus uzdūros rakstam par hobiju nozīmi ikviena cilvēka dzīvē: 5 iemesli, kāpēc ir svarīgas aizraušanās. Kā norāda autors, hobiji:

1. piešķir dzīvei jēgu,
2. padara dzīvi aktīvu,
3. ļauj atslēgties no ikdienas darba,
4. ļauj izpausties talantam (vai talantiem),
5. ir jautri.

Domāju, ka ikviens piekritīs šiem argumentiem. Galu galā – blogošana arī ir spēcīgs hobijs. Man hobijs ir visa dzīve un uz darbu es eju tik tā starp citu – lai būtu nauda, ko ieguldīt savās aizraušanās. Kaut gan – arī darbu es nesen nomainīju uz tādu, kas būtu pēc iespējas atbilstošāks manām interesēm. Palīdz. Pat ja sākumā nākas pastrādāt par mazākām naudiņām, tas atmaksājas. Pazūd riebums pret darbu un visu dzīvi (ieskaitot „smirdīgos kapitālistus, kas liek mums rauties melnās miesās par grašiem”).

Tik man ar šiem hobijiem ir tā, ka lietas ko vēlos darīt ir pārāk daudz – kā sacīt, viņu ir daudz, bet es esmu viens. Līdz ar to, cieš viss apkārtējais manā dzīvē – tuvinieki draugi (jo neatliek tiem laika), darbs (jo tā vietā, lai cītīgi strādātu, bieži vien lasu ziņas par mani interesējošām tēmām) un – paši hobiji. Tā vietā, lai kaut ko novestu līdz uzvarošajām beigām, es ķeros pie citām lietām. Mājās krājas kaudzes ar neizlasītām grāmatām, rakstiem un materiāliem, datora cietais disks aizpildās ar neapstrādātām un pat necaurskatītām bildēm un daudzas idejas aizvien ir palikušas tik galvā vai, labākajā gadījumā, kaut kur pieskricelētas.

Risinājums ir laika organizācija: