Melnā krāsa

No zinātnes viedokļa „melns” nav krāsa, jo melns objekts absorbē visu redzamo krāsu spektru un neatstaro nevienu no krāsām. Dažkārt melno dēvē par ahromatisko krāsu, tā nesniedz nekādu informāciju. Tomēr praksē melno uzskata par tādu pašu krāsu, kā citas.

Telpā uz lieliem laukumiem tā slikti atstaro gaismu, tādēļ lielās plaknēs var šķist drūma. Optiski tuvina krāsoto virsmu, tādēļ mazās telpās melnas sienas, grīda vai griesti rada nomācošu, telpu sašaurinošu iespaidu. Lielisks fons gaišākiem un spilgtākiem krāsu toņiem, tās kļūst sulīgākas. Melnais kā fons noder atsevišķu objektu izcelšanai.

No zinātnes viedokļa „melns” nav krāsa, jo melns objekts absorbē visu redzamo krāsu spektru un neatstaro nevienu no krāsām. Dažkārt melno dēvē par ahromatisko krāsu, tā nesniedz nekādu informāciju. Tomēr praksē melno uzskata par tādu pašu krāsu, kā citas.

Telpā uz lieliem laukumiem tā slikti atstaro gaismu, tādēļ lielās plaknēs var šķist drūma. Optiski tuvina krāsoto virsmu, tādēļ mazās telpās melnas sienas, grīda vai griesti rada nomācošu, telpu sašaurinošu iespaidu. Lielisks fons gaišākiem un spilgtākiem krāsu toņiem, tās kļūst sulīgākas. Melnais kā fons noder atsevišķu objektu izcelšanai.

Mūsdienu dizainā un arhitektūrā melnā krāsa ieņemt stabilu vērtību un tiek uzskatīta par klasisku, jo tā piešķir nopietnuma, svinīguma, atturības, cēluma un elegances noskaņu. Mākslinieki izmanto jaunus paņēmienus un veido telpu plašumu arī ar melno krāsu, to apvienojot ar dzeltenīgiem un pelēcīgiem toņiem.

Apģērbā melno krāsu ieteicams kombinēt ar balto, jo šīs krāsas ir pretmeti, līdz ar to veido harmonijas un kārtības iespaidu. Šo salikumu bieži izmantots formās un kostīmos. Taču melno var kombinēt ar sarkano, zaļo, zilo, dzelteno un violeto krāsu.

No psiholoģijas viedokļa melnā ir noslēpumu krāsa, kas darbojas kā tukšs ekrāns, tas ļauj cilvēkiem projicēt uz jums visas savas emocijas un enerģijas Tā absorbē visus izstarojumus, arī negatīvos. Tās pozitīvais aspekts – saturīgums, spēja paredzēt, pastiprina pretestības spējas, disciplinē, rada realitātes izjūtu un vairo pacietību. Negatīvais aspekts – tā ir sagrāve, egoisms, nospiestība, depresija, tukšums, ierobežojums.

Eiropas kultūrā tā vienmēr spēlējusi negatīvo lomu, jo tā skaitās sēru un tumsas krāsa. Cilvēku apziņā tā simbolizē nakti, haosu, nāvi, ļaunumu un draudus. Par ko liecina bailes no „melnā mēra”, „melnā kaķa”, „melnā saraksta”, „melnā cauruma”, „melnās piektdienas”, „melnās maģijas” un tamlīdzīgi. Taču arābu zemēs sievietēm melns ir ikdienas apģērbs, bet balts – sēru.

Psiholoģijā tiek uzskatīts, ka cilvēki, kuri nēsā melnu apģērbu vēlas kontrolēt situāciju, saglabāt varu, ko diktē bailes un nedrošības sajūta. Tās var būt bailes no nākotnes, cilvēkam var trūkt kaut kā ļoti svarīga. Melnais ir kā vajadzība piemēroties situācijai, ko nevaram pieņemt vai mainīt. Cilvēks valkājot melnu jūtas komfortablāk un drošāk. Pēc Zigmunda Freida domām, šī krāsa simbolizē mātes klēpi, kas bija visdrošākā vieta pasaulē. Tā spēj nomierināt satrauktus un jūtīgus ļaudis, tomēr ar šo krāsu jābūt piesardzīgiem depresīviem cilvēkiem un bērniem. Lielu nozīmi psihologi melnajai krāsai pievērš krāsu terapijā un projektīvajos testos, jo caur to apzināti vai neapzināti pacienti pauž iekšējas garīgās un veselības problēmas, kā arī jūtu pārdzīvojuma dziļumu.

Kaut arī šai krāsai piešķir daudz negatīvas nozīmes, tomēr tā ir iecienīta un nezaudē savu nozīmi un vienmēr ir moderna, jo iemieso sevī noslēpumainību un mistiku. Jaunieši to izvēlas kā protestu pret vērtībām, ko uzspiež sabiedrība, jo tā it kā apšauba tās. Tā ir saistīta ar augstākajiem ideāliem. Vecāka gadagājuma cilvēki to izvēlas kā elegances, klasisku vērtību un stabilitātes krāsu (melns uzvalks, melna vakarkleita, melns limuzīns u.c.).

Melnā krāsa ir līdzvērtīga baltai. Abas pastāv kā pretmeti, kā iņ un jaņ. Abas atrod vietu cilvēku dzīvēs un dabā.