Par presi
Šodienas top ziņa laikam būs par to, ka Latvijā arvien mazāk lasa drukātos preses izdevumus. Vakar to pieminēja Artūrs, šodien par to rakstīja Onkulis. Manuprāt, šī tendence ir likumsakarīga ņemot vērā arvien pieaugošo interneta lietošanu un informācijas pārbagātību. Kāpēc maksāt par to, ko var dabūt par velti? Tāpēc arī nav brīnums, ka no 10 avīzēm ar lielāko abonentu skaitu šogad tas pieaudzis ir tikai bezmaksas izdevumam Rītdiena. Taču noteicošais faktors – informācijas piegādes ātrums. Kāpēc lai cilvēks makšā par ziņām, kurs sen jau ir izlasījis internetā? Turklāt preses izdevumu spēcīgais politiskais iekrāsojums un brīžiem pat amatieriskums (gramatiskās kļūdas, neloģiski savārstījumi un tendenciozitāte), kas gan vairāk raksturīgs ir interneta medijiem, arī nenāk tiem par labu. Tas ir visā biznesā – ar kaut ko ir jāizceļas. Parasti var izcelties vai nu ar info piegādes ātrumu (būt pirmajam) vai kvalitāti (rakstīt interesantāk, aizraujošās utt.). Kā jau minēju – kopš interneta attīstības sākuma drukātā prese ir zaudējusi cīņu par ātrumu – publicēt informāciju internetā var pat laikā, kamēr notikumi tikai notiek (piemēram, no basketbola spēles). Tāpēc drukātajai presei ir jāiziet uz kvalitāti, uz pievienoto vērtību informācijai.