The Holy Spirit
Vakar, iespaidojoties no šī ieraksta, uznāca nedaudz radošs noskaņojums, kā rezultātā tapa šis kreatīvs. Tapa uz ātru roku, tāpēc ir daži feilerīši.
Es
Sezonas atklāšana
Aprīļa beigas un maija sākums ierasti ir “vasas sezonas atklāšanas” laiks dažādās jomās. Tā pagājušonedēļ bija motociklu sezonas atklāšana, bet 1. maijā – velo sezonas atklāšana. Katram sava, protams, sava nodarbe, kurai “atklāt sezonu”. Un daudzi jau savu sezonu atklājuši labu laiku atpakaļ, bet citiem visu gadu ir sezona. Pagājušo svētdien es Mežaparkā pie Ķīšezera (neesmu tak alojies ar ezera nosaukumu?) sev atklāju alus veselīgu atspirdzinošu dzērienu baudīšanas brīvā dabā pie ūdeņiem sezonu. Un vienlaikus baudīju skatu, ka divas beibes atklāj peldēšanas sezonu. Laiks bija vēss (nemaz negribu ir iedomāties kāda bija ūdens temperatūra), bet skats sildīja sirdi.
Kritiskā masa 2012
Te būs neliela fotoreportāža no šodienas velobrauciena “Kritiskā masa”: http://xltphoto.net/gallery/events/kritiska-masa-2012/ Sabildēju gan tikai līdz Uzvaras piemineklim. Saites uz citām galerijām no pasākuma droši var atstāt komentāros.
Kazjukas Viļņā
Kazjukas ir tradicionāli lietuviešu nacionāli svētki, kas notiek katru gadu marta sākumā. Šajā dienā Viļņas vecpilsētā norit tradicionāls amatu gadatirgus, veltīts Lietuvas debess, jauniešu un amatnieku aizbildnim Svētajam Kazimiram, no kura vārda tad arī cēlies svētku nosaukums. Paši lietuvieši tos saucot par ziedu svētkiem, kuros populāri ir tradicionāli veidojumi no kaltētiem ziediem – kazjukas. Padomoju laikos šie bijuši arī hipiju svētki, uz kuriem ieradušies cilvēki no Padomju republikām. Ar vīzu režīma ieviešanu, protams, viesu skaits no austrumu puses mazinājies. Tomēr par šiem svētkiem es uzzināju kā reiz no draugiem Krievijā, kuri savulaik, 90. gadu sākumā tos apmeklējuši un nu atjauno tradīciju. Tiesa, šobrīd Kazjukas ir liels gadatirgus, kas notiek visā Viļņas centrā, un ar hipiejiem tam ir maz sakara. Dažas bildes no Kazjukas: Protams, tika sabildēta arī pati Viļņa: Un neatņemama Viļņas daļa – mākslinieku rajons un “republika” Užupe, kurā atradām jaukas kafejnīcas un bāru ar labu leišu mazo alusdarītavu alu:
Par pannu
Šķiet, kas tur vienkāršāks, kā nopirkt pannu? Aizej uz veikalu un nopērc. Kaut vai RIMI. Taču tā nav, ja ir kaut vismazākās prasības pret priekšmetu, kurā tu gatavo ēdienu. Un man ir. Pie tam, nekādas īpašās – tik vien, lai panna būtu pietiekami dziļa, piemērota dārzeņu pagatavošanai, un nebūtu veselībai kaitīga. Un būtu pavisam labi, ja tā būtu pēc iespējas videi draudzīgāka. Kā jau minēju – nekas īpašs, tomēr nopirkt šādu pannu man bija izaicinājums. Jo gandrīz visām pannām ir teflona pārklājums. Savukārt teflons nav tā lieta, kuru es uzskatītu par videi un veselībai nekaitīgu un gribētu uz savas pannas. Un tas pamatīgi samazināja manas izvēles iespējas. Sākumā nopirku pannu RIMI – ar keramikas pārklājumu. Diemžēl panna izrādījās neparocīga – ar zemām malām (maisot ēdiens krista laukā no pannas) un ēdiens tajā mēdza piecepties pie pannas. Taču nesen man Elfija norādīja, ka Rito skatlogā redzējusi izliktu jaunu Beļģu pannu kolekciju ar nosaukumu Green Pan. Viņi balstās uz eko principiem pannu ražošanā un veselīgu dzīvesveidu. Lai arī Green Pan kolekcijā nav izteiktu WOK pannu, bija arī tādas diezgan padziļinātas. Tādu tad arī izvēlējos. Jāsaka, esmu ļoti apmierināts ar pirkumu – panna ir ērta, viegli kopjama, ēdiens pie pannas nepiedeg. Lai arī […]