Menu

programma

Dzīve ar Ubuntu Linux

, , , ,

Sākot lietot Ubuntu man likās, ka atrast piemērotu programmatūru būs ļoti grūti. Nu jau Ubuntu lietoju labu laiku un jāsaka, ka nav tik traki. Vēl vairāk – ir krietni labāk, kā biju iedomājies. Protams, ne visām Windows programmām (ko lietoju pamatā) ir Ubuntu versijas. Taču daudzām ir (man par pārsteigumu). Citām, savukārt, var piemeklēt analogus. Te būs programmas, kuras lietoju. Interneta rīki Ir pieejami visi populārākie pārlūki – Firefox, Chrome. Arī FTP programmas – Filezilla un virkne citu. Tāpat arī Skype ir uz Ubuntu. Sociālo tīklu rīki Nav tik plašā izvēlē kā Windows videi un tie arī nav tik ērti. Es izmantoju Gwibber Social Client, kas ir līdzīgs tādām programmām kā TweetDeck, Seesmic vai HootSuite, tikai krietni vienkāršāks. Taču jau minētās programmas iespējams izmantot caur pārlūku, ja ir tāda vēlme, un tad nekas nav jāinstalē. Biroja rīki Pamata biroja programmatūra – Open Office Libre Office, kas arī jau nāca līdzi uzstādita. Pamatlietās savietojama ar Microsoft Office. Tomēr ir lietas, kur var rasties nesaprašanās, piemēram, makrosi. Bet ir dažādi MS Office formātu “atrādītāji” (viewers). E-parakstīšana Par dokumentu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu (izmantojot LVRTC sertifikātus) jau rakstīju. Viss darbojas, lai arī nav tik ērti kā Windows vidē. Savukārt PGP rīkus uz Ubuntu vēl […]

Vairāk
Edoc un Linux

Linux un e-paraksts

, , , ,

Viena no lietām, par kuru man šķita, ka tā varētu sagādāt problēmas darbā ar Linux, bija e-praksts. Precīzāk – iespējas uzstādīt un darbināt rīkus dokumentu elektroniskai parakstīšanai izmantojot LVRTC viedkartē izsniegtos sertifikātus. Izrādijās, ka bažas ir veltas – jau kādu laiku LVRTC piedāvā atbalstu arī linuksistiem. Jāseko tikai norādēm uzstādīšanas pamācībā un lieta darīta. Viss darbojas bez aizķeršanās. Mazliet neērti tas, ka EDOC faili tiek uztverti kā ZIP arhīvi un netiek atvērti ar klikšķi kā EDOC dokumenti. Taču to, pieļauju, var ļoti vienkārši vērst par labu (ar padomiem drīkst izvērsties komentāros.

Vairāk
Dashboard interface with a navigation sidebar on the left and main content on the right. Includes site activity logs, statistics graph, latest news, and help section. Graph shows a spike in page views. The interface is in a grayscale color scheme with various sections outlined.

Concrete5

, , , , ,

Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē. Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai.  Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.

Vairāk
A screenshot of a Todoist task list with seven tasks checked off. Categories include Work, Personal, and Shopping with a subcategory for Tech & Photo. The interface shows options to add or reorder tasks. The date is Wednesday, 12 March, and the top shows links for various views and settings.

Web birojs: veicamo lietu sarksti

, ,

Visizplatītākais rīks padarāmo lietu sarakstu veidošanai, manuprāt, joprojām ir papīrs un pildspalva. Arī es tos bieži izmantoju, piemēram, lai sastādītu pirkumu sarakstu. Taču ļoti ērti uzdevumu sarakstus ir veidot internetā – šāds saraksts vienmēr būs pieejams no jebkuras vietas un jebkura datora (protams, ja vien ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu). Tā savam sarakstam ātri var piekļūt gan no darba, gan mājām. Uz web balstītu risinājumu darbu kārtošanai sarakstos ir ļoti daudz. Es apskatīšu dažus, kas man likās noderīgākie vai interesantākie. Remember the milk http://www.rememberthemilk.com Nezinu, kā Latvijā, bet ārvalstīs ļoti populārs serviss. Ļoti vienkārša atgādinājumu sistēma atgādinājumiem par veicamajiem darbiem. Veicamajiem darbiem var norādīt izpildes laiku, pievienot tagus un piezīmes (turklāt vienam atgādinājumam pat vairākas).

Vairāk
A screen shot of a printable checklist.

Izdrukājams uzdevumu saraksts

, , ,

Labākais veids, kā kaut ko atcerēties, ir – pierakstīt. Lai atcerētos uzdevumus un padarāmos darbus, cilvēki mēdz veidot veicamo uzdevumu sarakstus (angliski ir termins checklist; diemžēl kā smuki latviski to nosaukt nevarēju izdomāt). Ar Printable checklist palīdzību var ļoti ātri un ērti sagatavot izdrukājamus uzdevumu sarakstus. Tieši mājas lapā sastādam savu sarakstu, izdrukājam un saraksts gatavs. Var likt mapē vai sraust pie sienas. Vengais, ko varētu vēl vēlēties – iespēju mainīt fontu lielumu, kā arī veidot hierarhiskus sarakstus.

Vairāk
1 2 3 4›»