Internets 60 sekundēs
uzdūros interesantai infografikia par to, kas notiek internetā 60 sekundēs (uzklikšķinot uz attēla, tas atvērsies lielākā izmērā). Avots: http://www.go-globe.com/
internets
Optika
Jau labu laiku biju domājis, ka derētu nomainīt esošo Lattelecom “Mājas komplektu” pret optisko internetu. Diemžēl optiskā interneta dievs visu laiku manai mājai staigāja garām un tikai nupat man pavērās iespēja to izmantot. Tāpēc nu jau pāris stundas bitus dzenāju ne vairs pa tālruņa kabeli, bet optikso dzīslu. Teorētiski internets ir 2 reizes ātrāks. Praktiski – izteiktas atšķirības pagaidām nejūtu. Varbūt mazliet ātrāks (nu labi, nedaudz vairāk kā mazliet). Izņēmums ir augšupielāde – tā ir vismaz 5 reizes ātrāka. Tas man lieti noderēs, jo ik pa brīdim mēdzu piesārņot interneta plašumus ar saviem pikseļiem. Bet. Tā kā iepriekšējais DSL modems (bildē blakus) man ir kļuvis lieks, tad tirgoju to nost. Pirku pirms 1,5 gadiem par Ls 30. Pārdodu par 15 latiem. Garantija vēl ir pus gadu (ir arī čeks). Ja nu kāds sadomā lietot Lattelecom mājas internetu, bet negrib modemu īrēt, pirkt jaunu vai slēgt līgumu uz n-tajiem gadiem. Modemam nav ne vainas un savu pusotru gadu ir kalpojis godam un, domāju, novilks vēl ne tik vien. Ja kādam ir interese – piesakieties komentāros vai kontaktu lapā.
Kā pelnīt naudu internetā?
Es te nesen biju iemetis saiti uz diagrammu par to, vai un kādos gadījumos ir vērts strādāt par velti. Te būs vēl viena diagramma par to kā pelnīt naudu internetā. Vēlu veiksmi naudas pelnīšanā!
Concrete5
Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē. Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai. Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.
Vardraivings un pigībekings
Vakar braucot autiņā no LMT centrālās ēkas uz Mežciemu aiz gara laika nolēmu patestēt pieejamos (atvērtos) WiFi tīklus. Nekādu īpašo aprīkojumu šim nolūkam neizmantoju – vien savu portatīvo ar defaulto WiFi programmatūru. Nekādu nelāgu nodomu man ar nebija – tikai slimīga ziņkāre. Kā izrādījās, pieejamo tīklu nav īpaši daudz, bet šis tas tomēr ir pieejams. Pirmais pieejamais LMT ēkas tuvumā bija Lattelekom tīkls. Lai sērfotu netā tas prasīja ievadīt lietotājvārdu un paroli (kuru man, protams, nebija). E-pastu gan izdevās saņemt un nosūtīt bez jebkādas autentificēšanās. Lielākā problēma braucot ir WiFi tīklu nelielie radiusi. Līdz ar to pieejamie tīkli nepārtraukti mainās, bet pieslēgšanās šiem tīkliem prasa zināmu laiku. Tāpēc pilnvērtīgi sērfot internetā brauciena laikā nav iespējams, lai arī atvērtie tīkli ir pieejami lielāko daļu ceļa. Taču e-pastu sūtīšanai un ziņu lasīšanai Grīderī tā štelle ir apmierinoša. Arī tiekot galā Mežciemā patestēju WiFi pieejamību. Atvērti kā pieejami uzrādījās vairāki tīkli, bet pieslēgties izdevās tikai vienam. Un arī tas pēc kādas pusstundas pazuda. Taču vēlāk izdevās pieslēgties citam tīklam, kurā tad arī visu vakaru nosēdēju (ar mainīgu interneta ātrumu, bet kopumā bija tīri apmierinošs). Tā nu es secinu, ka haļavnie tīkli ir pieiekami daudz. Vienīgi uz viņiem nevar paļauties – te viņi ir […]