Ceturtdien, 27. janvārī, plkst. 19.00 Marina Slaikovska un "Zaļā brīvība" visus interesentus aicina uz dzīvnieku tiesībām un aizsardzībai veltītu vakaru, kurā cita starpā Marina dalīsies ar Nīderlandē iemantoto pieredzi.
Food! by clspeace Tā kā liktenis ir savērpis savas lietas tā, ka kādu laiku man jāstrādā Barona Centra tuvumā, tad man aktuāla lieta bija vietas, kurās var par saprātīgu naudu papusdienot. Fabrika Darbam vistuvākā un droši vien viena no zināmākajām un populārākajām ēstuvēm apkaimē. Esmu jau ik pa laikam iegriezies šai vietā (par ko jau rakstīju agrāk). Lai arī agrāk man šī vieta patika, regulāri pusdienās šurp nenāku. Kolēģiem neiepatikās tas, ka ēdieni šeit ir ļoti taikaini. Savukārt man nepatīk tas, ka ēdieniem nevar izvēlēties pusporcijas – es ļoti labprāt ņemtu 1/2 dārzeņu plova un 1/2 kāda nebūt sautējuma, nevis pilnu porciju viena vai otra. Priecē, ka ir salātu izvēle, taču tie nav neko lēti. Lido “Dzirnavas” Labu laiku lido manās acīs bija tūristu vieta, kurā iegriezos reti. taču šobrīd Lido “Dzirnavas” ir mana iecienītākā pusdienu vieta. Man patīk tas, ka var sakombinēt dažādus ēdienus, ir laba izvēle un cenas ir pieņemamas. Savukārt kolēģus pievelk kompleksais pusdienu piedāvājums, kurā ietilpst zupa, otrais un dzēriens. Tas pieejams no 12.00 un maksā Ls 2,00.
Netālu no mana darba Dzirnavu ielā 39 ir atvērusies jauna kafejnīca ar nosaukumu “Silts”. Reiz te atradās cita kafejnīca – “Blondie”, kurā šad un tad paviesojos, bet ap Jauno gadu to pievārēja krīze. Kas mani te priecē visvairāk – ēdienu izvēle. Turklāt ir gana daudz veģetāro ēdienu. Tiesa, cenas nav tās zemākās. Vidēji tie ir 2 – 4 lati par porciju. Kompleksās pusdienas – zupa un otrais – maksā 4 Ls. Bet porcijas ir pietiekami lielas. Tie kolēģi, kas ņēma komplekso piedāvājumu sūdzējās, ka ir par daudz. Šoreiz īsti neiedziļinājos alus piedāvājumā. Tā kā ārā bija auksts, uz alu nevilka. Bet šķiet, ka bija Aldaris vai Carlsberg un Bauskas alus par 2 latiem par kausu. Kafejnīcas interjers ir ģaišs, tīrs un neuzkrītošs. Katrā ziņā patīkams. Turklāt šobrīd kafejnīcā aplūkojama fotoizstāde par ķermeņa un žestu valodu un mīmiku, kas patīkami atsvaidzina citādi vienmuļās sienas. Izstādes idejas autors ir Aldis Kalniņš, kas to veidojis kopā ar draugiem. Tās mērķis ir palīdzēt visiem aizdomāties un pievērst uzmanību ķermeņa valodai, kustībām, mīmikai – ko tās stāsta. Izstāde ir vēl viens iemesls te atnākt apsildīt savu degunu.
Pirms kāda laika noskatījos filmu Earthlings – par visām dzīvajām būtnēm uz planētas un cilvēka attiecībām ar tām. Precīzāk – par cilvēka attieksmi pret apkārtējo visu un, jo īpaši, dzīvniekiem. Par to, kā dzīvnieki tiek izmantoti izklaidē, medicīnā, apģērbu rūpniecībā un pārtikas industrijā. Par to, ka cilvēku attieksme pret dzīvniekiem ir kā pret lietām, nevis dzīvām būtnēm. Nav tā, ka filma pateiktu man kaut ko jaunu, ko es nebūtu zinājis, bet tomēr tā mani aizķēra. Un pie viena atsita vēlmi ēst gaļas produktus vēl uz pāris gadiem. Nav jau tā, ka man būtu dikti maiga sirds, bet es tomēr nevaru ieēst kādu, kas ir ilgi spīdzināts (tam var pielīdzināt šo būtņu audzēšanas procesu), mocīts, barots sazin ar ko, nokauts baisos apstākļos un sazinkas ar viņu darīts vēl pēc tam, līdz nonācis veikala plauktos. Protams, filma ir par Ameriku. Atliek cerēt, ka Eiropā un Latvijā situācija ir labāka. Kā nekā Eiropas Savienība ir pieņēmusi ne vienu vien direktīvu par dzīvnieku labturību. Taču “šaurā vieta” vienmēr ir bijis cilvēks, kas uz dabu skatās tikai kā uz resursu, peļņas gūšanas līdzekli. Es, piemēram, nespēju saprast, kā var pirkt “svaigu” zivi, kas pussprāgusi un pusapgrauzta peld (acīmredzot jau atbilstoši tām ES prasībām, ja reiz […]
Šoreiz marinējot ķiplokus es burkā saliku arī burkānus. Izrādās, burkāni ļoti labi padodas marinēšanai. Laikam marinēt var it visu, kas izaug dārzā. Marinādi burkāniem gatavo tādu pat kā ķiplokiem – uz pusliru ūdens pievieno vienu ēdamkaroti sals, vienu ēdamkaroti cukura un divas ēdamkarotes etiķa. Es gan etiķi piegāzu “uz aci”. Lai burkāni ātrāk un labāk marinētos, tos jāsagriež – vai nu nelielos gabalos (ja burkāni tievi) vai arī gareniski četrās daļās. Burkānus var marinēt vienus pašus, taču man patīk jaukt kopā ar ķiplokiem – tad tie kļūst tādi pikantāki. Vienu burku ķiploku un burkānu jau biju samarinējis kādu laiku atpakaļ un sanāca ļoti labi. Pie vienas reizes izlēmu iemarinēt ingvera sakni. Šad un tad sanāk mājās pagatavot suši un tad tāds ingvers labi noder. Vienreiz marinēto ingveru nopirku veikalā, bet tas sanāk padārgs, turklāt ir piestūķēts ar e-vielām. Ingvers ir garšaugs, kurš nāk no Centrālās un Dienvidāzijas. Parasti tiek izmantota tā sakni. To lieto uzturā, enerģijas uzturēšanai un veselības uzlabošanai. Tā garša ir asa, spēcīga un tonizējoša. Šobrīd ingvera sakne ir brīvi nopērkama – gan tirgū, gan veikalos (vismaz RIMI noteikti ir). Var nopirkt arī ingvera pulveri, kuru pievienot ēdienam kā garšvielu. Ingvera pulveri var lietot pie tējām un karsta […]